Svētdiena, 2019.gada 16.jūnijs Vārda dienas svin: Justīne, Juta      
  • Āzija
  • Plašā pasaule
  • Autobusu braucieni
  • Eksotiskie ceļojumi
  • Multitūres

Pārgājiens apkārt Dridžu ezeram skaistajā Latgalē ziedu laikā
2011.gada 18.-19.maijā

Šoreiz esam 11 staigātājgribētāji. Braucam līdz Dridzim četras stundas (Skrebeļiem). Tur noliekam busiņu, iekožam nedaudz, un gājiens var sākties. Ejam virzienā uz Skaistu pa lauku celiņiem tuvāk ezera krastam. Pats ezera krasts ir stipri noaudzis ar krūmiem, un vietām ar palieliem kokiem. Piekļūšana ūdeni diezgan pagrūta, tas iespējams pie mājām krastā un dažās peldvietās. Apkārtne kalnaina un ziedošas pļavas mijas ar birztalām un mežiņiem. Šur tur varētu iet pa taisno, bet no tā attur lielā slapjā zāle. Kāda vietā ejot pa mazu lauku celiņu, uzduramies abi iekārtotai atpūtas vietai ezera krastā, ar mājām, pirtiņu un laivošanās iespējām. Ļoti skaista vietiņa, bet diemžēl tālu no Rīgas. Pēc brīža ēdam līdzpaņemtā maizītes skaistā pļavā kādā paugurā.

Mūs ceļā diezgan bieži pagadās arī interesantas lauku mazās kapsētas, kur pārsvarā dominē vieni un tie paši uzvārdi uz pieminekļiem, daudz arī poliskie uzvārdi.

Pa ceļas arī uzkāpjam vienā pilskalnā – kurš dominē virs apkārtnes, un tagad noaudzis ar kokiem. Blakus mājas, kur iepazīstamies ar cilvēkiem no tām. Parunājam ar tiem daudz, un dodamies tālāk uz mums paredzēto nakšņošanas vietu, ierunātu jau iepriekš, ezera krastā. Ir tikai viena problēma, auto ar mantām tagad ir no mūsu nometnes vietas 20km attālumā. Tātad kādam jānokļūst līdz tam. Par to nobažījies ir vadītājs. Ieejam pie viena zemnieka ar domu, ka tas varētu palīdzēt, ar auto aizvedot vadītāju pie mūsu atstātā busiņa. Viņš it kā būtu ar mieru, bet ir jau pasējis sākt svinēt sestdienas vakaru. Bet ir atsaucīgs, mēģina noorganizēt kaimiņu, tas arī izdodas – liels paldies viņam. Tas gan var notikt pēc stundas, jo esot tagad kapos. Gaidīsim. Vadītājs izstāsta kā visiem nokļūt līdz ierunātai nakšņošanas vietai. Pats paliek gaidīt auto.

Pēc brīža ir atrasta īsta nakšņošanas vieta. Un tas tiek ziņots vadītājam, kurš vēl gaida joprojām auto, ar ko ceļot pie mūsu auto. Drīz pēc astoņiem mūsu busiņš ieripo mūsu nometnes vietā, skaistā ezera krastā. Ugunskurs jau kuras, un tagad visi naski ķeras pie mūsu tradicionālās zupas gatavošanas un celšanas. Viss rit rati raiti, un pēc stundas vira ir gatava. Visi ēd un slavē izdevušos vārījumu, klausās lakstīgalu dziesmas un pašu stāstītos atgadījumus. Šoreiz mums ir līdz arī neliels bobītis. Arī tam garšo zupa. Pasēžam vēl kādu laiciņu pie ugunskura klausoties gan biedru stāstījumos, gan varžu dziesmās. Pamazām visiem, pēc dienas gājiena, sāk vilkt uz teltīm guļammaisos.

Sakraujam ugunskurā lielas, mitras malkas šķilas, lai līdz rītam tās saglabātu gruzdošas ogles, un ejam gulēt.

Rīts atnāk ne ar saulīti – ir nomācies. Ūdens ātri uzvārās, par to ir parūpējušies daži labvēļi, un brokastis var sākties. Kuram tēja, kuram kafija ar maizītēm. Nedaudz sākt smidzināt, tas paātrina nometnes novākšanu. Šodien nolemjam ar busiņu aizbraukt līdz Saules kalnam, un tur iziet vienu riņķa maršrutu gar Dridža ezera otru krastu apkārt Ots ezeram. Braucot uz Saules kalnu nedaudz līst, bet nonākot pie tā, lietu pārstāj – jauki.

Apskatam bijušo Saules kalna Vissavienības atpūtas kompleksu ļoti skaistā ainaviskā reljefainā vietā starp diviem ezeriem. Tagad komplekss ir burtiski izdemolēts grausts – ļoti žēl. Pats kalns gan ir aprīkots ar pacēlēju ziemas slēpošanai, ir uzceltas blakus graustam septiņas koka guļbūves – apartamenti. Ejam pa ceļiem, celiņiem, cenšoties iet tuvāk ezera krastam, lai redzētu smuko ezeru. Vietām slapjš un džungļi. Pārsvarā ejam pa lauku nelieliem celiņiem. Diena ir noskaidrojusies un laiks iešanai brīnišķīgs. Tā ejot mūs apdzen džips un apstājas. Mēs iepriekš gan zinājām, ka viss šeit ir izpārdots un uzraksti arī brīdina, ka šeit ir privātīpašums. Pienākam klāt cilvēku grupiņai. Prasa kuram ejam? Mēs, pa ceļu tur un tur, rādām kartē. Saka, šeit ceļš beidzas un ir privāta teritorija. Parunājam, izrādās pats īpašnieks, bet miermīlīgi noskaņots. Parāda kā labāk iziet gar viņa jauno būvi – trīsstāvu ēku ar saimniecības ēkām ezera krastā. Tā arī ejam. Pēc brīža, jau citur, gar abām ceļa malām stiepjas 2 metru augsts žogs ar dzeloņdrāti augšā, - kā cietuma teritorija. Izrādās šeit ir plašie Kargina īpašumi. Vieta jau skaista. Ceļa krustcelēs uzcelta maza skaista baznīciņa ar iekoptu apkārtni – jauka vietiņa. Pajūsmojam un ejam savu ceļu uz Saules kalnu, uz busiņu. Drīz arī esam klāt. Tālāk dienas kārtībā ir apskatīt, jau braucot ar busiņu vairākas skaistas vietas, vairākus pilskalnus un Čertoka ezeriņu. Pa ceļam uz Rīgu arī apskatām šos pilskalnus; netālu no Aglonas un jauki sakopto Čertoka ezeriņu. Kā beidzām pēdējā pilskalna apmeklējumu tā sākas pērkona negaiss, u tas turpinās mums gandrīz līdz pašai Rīgai.

Brīnišķīgi ir pavadītas divas aktīvas dienas iepazīstot skaisto latgali un tās ļaudis.

Uz redzēšanos nākamajā pasākumā, kurā mēs apstaigāsim Aegnes salu Igaunijā.





















  • Pieteikties jaunumiem
    

    

  • Piligrimu ceļi jeb Trekings
  • Velo braucieni
  • Čarterlidojumi
  • Citi pakalpojumi