Piektdiena, 2019.gada 19.aprīlis Vārda dienas svin: Vēsma, Fanija      
  • Āzija
  • Autobusu braucieni
  • Eksotiskie ceļojumi
  • Multitūres

Talsu pauguri martā


Šoreiz paredzēts izstaigāties pa Talsu apkārtnes reljefaino apvidu. Līdz pārgājiena sākumpunktam - Strazdei – braucam ar autobusu no Rīgas autoostas. Šeit mūs gaida jau meitene Dace un pēc brīža ir paredzams pievienoties vēl divām meitenēm no Talsu puses.

Izkāpjot no autobusa sāk pēkšņi stipri snigt un vēl arī stiprs vējš. Negaidot meitenes no Talsiem (tā gan bija norunāts) ejam apskatīt netālo Strazdes muižas centra apbūvi. Viss šeit diezgan nolaists, izņemot kungu māju – tagadējo pasākumu centru. Apmetam līkumu caur muižas ēkām un ejam uz Strazdes baznīcu, kur mūs gaida meitenes. Neliels veikala apmeklējums, tad baznīcas apskate un varam doties paredzētajā maršrutā pa Kurzemes ceļiem. Iešana laba, jo ceļš praktiski bez ledus. Klāt arī Dzegužu pilskalns, dzeguzes gan vēl nedzird, jo kalnā augšā vēl liels sniegs. Kaut kur tikai klaigā dzērves. Laiks arī pusdienot, noskatam vietiņu pretējā kalna nogāzē uz kāda krituša koka, no sniega brīva stumbra. Ēdam, dzeram, tērgājam. Pēc brītiņa turpinām ceļu uz Reņģu kalnu, kas ir mūsu nākamais pieturpunkts. Parādās intriģējoša zīme Kurzemes rezidence, kura atkārtojas katra ceļa krustojumā, un beidzot tās izved mūs pie labiekārtota ēku kompleksa pie Reņģu kalna. Sagaida mūs vairāki suņi, lielākie piesieti, dažs pat nobijies. Sastopam arī cilvēkus, kuri izrādās ir pārvaldnieka ģimene, tie nedaudz pastāsta , kas šeit ir un kas šeit notiek. Uzkāpjam Reņģu kalna skatu tornītī, un brīnums, it kā tālumā pamalē var redzēt jūru. Liekas neticami, jo tā atrodas 27 km no šejienes.

Tālāk jau ejam uz nākošo kalnu – Bākkalnu – pa sniega lauku un tālāk pa aizaugušu meža ceļu. Iešana laba, jo sniegs ir sasalis. Kalna virsotne, to sasniedzot, nav izteikta. Tālāk seko privātīpašuma zīme un sakopts lauks. Tomēr labi ja kāds kaut ko sakopj – smuki. Tālāk mūsu mērķis  Mežītes pilskalns, nolemjam iet pa taisno pa mežu. Sākumā mežā tā kā vecas iebrauktas sliedes, tad drīz tās beidzas. Ejam pa brikšņiem un nonākam pie applūdušas plašas lejas. Mēģinām to apiet, tā nonākot uz kādām vecām sliedēm, kuras mūs izved uz ceļa. Pa to tad arī nonākam pie pilskalna.

Senči tiešām izvēlējušies skaistu vietu savai dzīvošanai. Pilskalns ļoti klasisks – stāvas nogāzes, uzbrauciens vai uzejams ceļš gar malu ieslīps, augša plakana ar pacēlumu vienā galā. Apstaigājam to un dodamies tālāk, pēc īsas ieēšanas zem pakalna zosu dziesmu pavadībā, kuras izrādās jau ir atlidojušas. Tagad gan dodamies raitā solī pāri laukiem un cauri mežam uz mūsu nakšņošanas vietu, jo ir jau stipri pēc pusdienas. Palīkumojam vēl pa ceļiem, celiņiem un esam klāt pie savas pirtiņas. Tā gan izrādījās glauna atpūtas māja, pat ar siltu baseinu iekšpusē, plašām telpām, gultām otrā stāvā, divām kamīntelpām un divām  pirtīm. Glauni ! Ienākot mājā, neviena nesastopam, bet redzam , ka esam gaidīti. Drīz arī atnāk saimniece un visu mums ierāda, pastāsta kur kas kā ieslēdzas un izslēdzas. Vakars izvēršas jaukā piedzīvojumā, sākot ar vakara zupas vārīšanu, pasēdēšanu pie silta kamīna mīkstos dīvānos, karsēšanos pirtī un peldi baseinā ar pretstraumi. Vakara pasākums dažam ievelkas, lai gan zināms, ka rīts šoreiz paagrs, ir pavasara pulkstens rādītāju pagriešana par vienu stundu  uz priekšu.

Rīts atkal atnāk skaists, ar sauli un nelielu saliņu. Pabrokastojam, atvadāmies no jaukajām naktsmājām un dodamies jaunas dienas piedzīvojumos pāri sasalušiem sniega laukiem cauri mežiem uz jaunām nezināmām vietām.

Pēc pusstundas esam jau grandiozajā Karpotu karjerā – grants un smilts ieguves vietā, kur kādreiz pat dzelzceļa atzars pienāca. Izstaigājam karjeru, pārvarot stāvas nogāzes (gandrīz kā kalnos), fotografējamies un pa celiņu celiņiem ejam uz nākošo karjeru pēc pāris kilometriem. Arī šeit ir varenas grants un smilts ieguves, arī šeit milzīgas nogāzes un bedres ar ieguves tehniku lejā.

Izbaudām arī šos karjerus un dodamies tālāk uz Kamparkalnu, atkal pa taisno brikšņaino, piesnigušo mežu. Sākumā ejam pa kaut kādām vecām sliedēm, vēlāk jau pa mežu pēc azimuta, tas jau nopietni. Iznākam pie ābolu kaudzes, kas droši vien domāta zvēriņiem, pie kāda ceļa. Vai tad mēs sliktāki par tiem, nogaršojam arī mēs. Pēc atpūtas pauzes nolemjam doties uz nākošo objektu – Leprozoriju ar baznīcu. Ejam sākumā pa ceļu, tad atkal pa laukiem un mežu, un precīzi iznākam pie baznīciņas. Apskatām Leprozorijas ēkas, baznīciņu, aizejam līdz Amendas kapam , kur mūs aizved vietējais sunītis. Patīksmināmies par skaistajiem dabas skatiem un dodamies uz Talsiem, šoreiz gan pa ceļu. Autobusu uz Rīgu nedrīkstam nokavēt, jo dažām meitenēm vēl jābrauc uz Liepāju. Jāiet vēl ap septiņiem km. Talsos esam diezgan laicīgi, atliek pat laiks kafijai un atpūtai. Atvadāmies no Liepājniecēm , jo tām iet autobuss agrāk un vēl arī jāpārsēžas uz citu autobusu Sabilē. Pēc brīža arī mēs citi braucam uz Rīgu.

Atkal ir pavadītas divas jaukas dienas, šoreiz staigājot pa Kurzemes pauguriem vērojot dabu, patīkamā sabiedrībā. Uz redzēšanos nākamajā pārgājienā jau atkal citur!

2011.gada marts




  • Pieteikties jaunumiem
    

    

  • Piligrimu ceļi jeb Trekings
  • Velo braucieni
  • Čarterlidojumi
  • Citi pakalpojumi